LINDA, Produktu grupas vadītāja

Kā Tu nonāci Narvesen?

Linda: Tas bija tālajā 2003. gadā, kad kā 2. kursa studente sapratu, ka vēlos piestrādāt. Tajā laikā mana kopmītņu biedrene strādāja Narvesen un izteicās labi par šo vietu. Tajā laikā bija arī tāds uzņēmums kā Pluspunkts, kas arī bija līdzīgs tīkls Narvesen. Izpētīju sludinājumus un pēc tiem nopratu, ka algu labāku sola Pluspunktā, taču aizsūtīju CV uz abiem. Pirmie uz interviju uzaicināja Pluspunkts, bet atbildi, ka man ir apstiprināts darbs, pirmie deva Narvesen. Neskatoties uz to, ka stundas likme Narvesen bija nedaudz mazāka, es ātri pieņēmu lēmumu, ka strādāšu Narvesen. Un tas ir bijis viens no maniem pareizākajiem lēmumiem līdz šim (smaida). Es ļoti ātri sapratu, ka Narvesen lielākā vērtība ir cilvēki, cilvēciskā attieksme, un to jutu gan intervijas laikā birojā, gan arī otrajā kārtā veikala telpās, kur mani intervēja jau veikala vadītāja un kur es sapratu, kāda varētu būt mana darba ikdiena. Intervijas laikā bija tāds kā “klikšķis” – jā, šī ir vieta, kur vēlos “piestrādāt”. Un tā es “piestrādāju” jau 18 gadus (smejas).

Kāda ir bijusi Tava izaugsme šajā uzņēmumā?

Sāku kā veikala pārdevēja tolaik tik populārajā “Universālveikala Centrs” Narvesen veikalā. Pēc kāda laika izaugu līdz maiņas vecākajam. Un vēlāk jau arī pierādīju sevi kā veikala vadītāja, vadot vairākus veikalus Vecrīgā un Saktā. Pirms sākās franšīzes ieviešana, pieņēmu izaicinājumu un tiku Iepirkuma departamentā par preses kategoriju vadītāju. Šobrīd esmu kategoriju vadītāja Iepirkuma departamentā, un ir bijusi pieredze vairāku preču grupu vadīšanā.

Kas Tev vislabāk patīk, strādājot Narvesen? 

Ka tas ir uz cilvēciskām attiecībām un komunikāciju vērsts. Starptautisks uzņēmums, kurā ir iespēja iegūt nenovērtējamu pieredzi gan no kolēģiem Latvijā, gan pārējām sešām valstīm Skandināvijā un Baltijā. Pirms Covid-19 laika bija iespēja doties arī komandējumos, tikties ar cilvēkiem un iepazīt arvien jaunus cilvēkus, no kuriem var atkal kaut ko jaunu mācīties un vairot savu zināšanu un pieredzes bagāžu. Uzņēmums ir inovatīvs un seko līdzi aktuālajām attīstības tendencēm, domā par savu imidžu un ir uz vērtībām balstīts. Finansiāli atbalsta MOT programmu, tādējādi domā par jauniešu attīstību un drošāku sabiedrību nākotnē. To es vērtēju ļoti augstu. Vēl noteikti jāpiemin komandu saliedēšanas pasākumi – vai tās ir sporta spēles, vai citi pasākumi, bet tiešām fantastiski, ka pat visizaicinošākajos apstākļos uzņēmums piedomā par cilvēku dabisko vēlmi būt kopā un atvēl laiku atpūtai.

Kāds ir Tavs mīļākais pienākums ikdienas darbā, kuru dienas notikumu gaidāt ar nepacietību?

Kā jau iepriekš minēju, – tikšanos ar cilvēkiem. Man tie ir ļoti, ļoti svarīgi. Gan esošie kolēģi un sadarbības partneri, gan arī jauni. Komunikācija ar cilvēkiem mani padara dzīvāku un ikdienas ritmu – aizraujošāku. Patīk redzēt sava darba augļus.

Kura no uzņēmuma vērtībām Tev ir vistuvākā un sagādā vislielāko gandarījumu?

Mēs strādājam ar prieku un peļņu. Tā ir bijusi man vistuvākā jau kopš dienas, kad mūs iepazīstināja ar tām. Prieks allaž gājis pa priekšu peļņai, jo tikai tad, kad sev godīgi vari atzīt, ka patīk tas, ko dari, darbs ir produktīvāks. Šobrīd ir liels izaicinājums, jo Covid-19 ir ieviesis daudz korekciju. Taču es no sirds ticu, ka tas ir pārejošs šķērslis un ne tik tālā nākotnē mēs būsim vēl labāki un stiprāki nekā pirms Covid-19.

Vai darbs Narvesen ir mainījis arī kādu no Taviem agrākajiem uzskatiem un pieņēmumiem – par pārdevēja darbu, saskarsmi ar klientiem, uzņēmuma vērtībām, jebko citu?

Esmu sākusi no pašas apakšas un tagad esmu tur, kur esmu. Neesmu baidījusies no dažādām grūtībām un atceros tās emocijas, kad savulaik strādāju kā pārdevēja, cik ļoti gribējās iet uz darbu, sapucēties un smaidīt pircējiem. Es kā pārdevējs varēju dot viņiem pozitīvas emocijas tikai ar vienu smaidu un “paldies” par pirkumu. Jā, ir steidzīgie klienti, kas pat acis nepaceļ, un bija dienas, kad gribējās skriešus skriet prom, jo viņi mācēja arī sāpināt un izvest no pacietības. Bet tas viss mani darīja stiprāku un piepildītāku ar dažādu pieredzi. Un tieši tas pats ir šobrīd ar cilvēkiem atbalsta birojā un ar sadarbības partneriem. Komunikācija ir tik ļoti, ļoti svarīga.

Tāpat arī atklāsme, ka uz vērtībām balstīts uzņēmums ir mērķtiecīgāks, cilvēcīgāks, strukturētāks un panākumus gūstošāks. Varētu jautāt – “nu jā, ir vērtības, un ko ar tām darīt? Ko tās ikdienā dod? Vai tad tie nav tikai uz papīra uzrakstīti skaisti vārdi?” Bet tas ir viss, kas parāda tavu attieksmi pret darbu, pret cilvēkiem. Tas parāda, cik lojāls esi uzņēmumam, kādas ir tavas personīgās vērtības, cik strukturēti strādā. Tas parāda uzņēmuma attieksmi pret tevi un skaidri norāda tā prioritātes. Esmu arī savulaik atzīta par vienu no vērtību nesējiem un iedzīvinātājiem uzņēmuma ikdienā un saņēmusi tik īpašo piespraudīti no paša Oda Reitana. Tas man bija ļoti saviļņojošs mirklis.

Man jautāja, ko tad es tādu ikdienā daru ar tām vērtībām? Nav iespējams to tā vienkārši izstāstīt. Es ar tām dzīvoju, ikdienas pienākumus veicu tā, ka tas skaidri parāda, ka vērtības man ir svarīgas un es tās ievēroju. Turklāt ne tikai darba laikā, bet arī ārpus tā. Tās ir man sirdī un līdz ar to arī darbos un attieksmē. Tas ir īsti un bez liekulības.

Svarīga ir bijusi arī atklāsme, cik superģimenisks var būt tik milzīgs un starptautisks uzņēmums. Reitana filozofija ir fantastiska – tik patiesa un balstīta uz reālu pieredzi, tāpēc tā ir tik īsta un aizkustinoša. Tāda, kas burtiski ievelk sevī. Viņš liek noticēt saviem spēkiem un augt attīstībā. Arī godīgi atzīt pašam sev neveiksmes un mācīties no tām. Man neviļus gribas salīdzināt Odu Reitanu ar Remarku. Lasot Oda Filozofijas grāmatu, tur gandrīz katrs rakstītais teikums ir citāts, par kuru gribas ielocīt lapas stūrīti, lai vēlāk zinātu, kur paskatīties. Lasu Remarka grāmatas un arī loku teju katru lapaspusi. Vienā brīdī sapratu, ka vienkārši jānopērk Remarka spilgtāko atziņu apkopojums, jo sametās žēl grāmatas.

Kādas, tavuprāt, ir svarīgākās īpašības šajā darbā?

Degsme, ieinteresētība atbildības sajūta, mērķtiecība. Būt pārliecinātam par savām spējām un viedokli. Vēlme mācīties un attīstīties. Spēja pieņemt pārmaiņas.

Kurš ir Tavs mīļākais Narvesen produkts?

Šajā ziņā esmu klasiķe – polārmaize ar vistu. Uzskatu, ka tas ir Narvesen meistarstiķis. Esmu pašas polārmaizes piekritēja, un kombinācijā ar pildījumu tas ir gan garšīgi, gan sātīgi, bet ar viegluma pēcgaršu.

Kādi ir Tavi vaļasprieki un aizraušanās no darba brīvajā laikā? Par ko interesējaties, kas Tevi iepriecina?

Tas gan ir darba laikā, bet to var saukt par kaut ko, kas mani aizrauj. Esmu brīvprātīgā MOT programmas trenere. MOT ir pusaudžu motivācijas programma 7.–9.klašu skolēniem, kuras mērķis ir novērst sociāla rakstura problēmas sabiedrībā. MOT koncepta pamatā ir vēlme veidot drošāku sabiedrību, stiprinot jauniešu izpratni un drosmi. Tā ir balstīta uz trim pamatvērtībām – drosmi dzīvot, drosmi rūpēties un drosmi pateikt “nē”. MOT no norvēģu valodas nozīmē “drosme”. MOT iestājas par drošu klases vidi, kurā visi ir iekļauti, un novērš atstumtību, apcelšanu, vardarbību, alkohola un narkotiku lietošanu, noziedzību un mentāla rakstura problēmas. Treneri dodas uz klasēm un caur dažādām aktivitātēm un diskusijām palīdz jauniešiem domāt un aizdomāties par šiem tematiem. Domāt par to, cik svarīgi ir apzināties, ka liela nozīme ir hobijiem un sapņiem, ka nevajag būt aitām un ir jādomā ar savām galvām, ka ir jāsaka “nē” izvēlēm, kas var kavēt izaugsmi, un tā vietā jāsaka “jā” izvēlēm, kas dara no sirds priecīgus un aizrauj. Ir tik svarīgi, ka klasē vai citos kolektīvos ikviens jūtas iekļauts, jo mēs neviens nezinām, kas ir otra cilvēka neredzamajā mugursomā, ko viņi ikdienā nes savos plecos. Šī programma mani ir bagātinājusi un mentālā ziņā pacēlusi citā līmenī. Iet uz klasēm un būt ar jauniešiem ir liels izaicinājums, jo tas nebūt nav viegli. Tas paņem milzu enerģiju, taču dzirksteles viņu acīs, kaut vai dažās, liek to darīt atkal un atkal. Viņiem tas ir ļoti svarīgi, un man savukārt nostiprinās pārliecība, ka es daru kaut ko tiešām vērtīgu sabiedrības labā. Tā kā milzīgs paldies manam Narvesen, ka šo programmu atbalsta un ļauj man izrauties no darba, lai būtu kopā ar jauniešiem un palīdzētu viņiem stiprināt pārliecību par sevi!

Ārpus darba mana aizraušanās ir ceļošana, cik vien iespējams daudz un pēc iespējas neplānoti. Arī grāmatu lasīšana. Uz nakts skapīša jau tik liela kaudzīte sagulusies, ka drīz gāzīsies (smejas). Arī ģitāru esmu pa pusei iemācījusies. Tas ir mans sapnis – iemācīties spēlēt tā, lai varu dziedāt un spēlēt draugiem pie ugunskura.

Ko Tu novēlētu saviem potenciālajiem nākotnes kolēģiem, kuri vēl tikai domā par darbu Narvesen?

Nešaubieties ne mirkli. Katrs mirklis ir tā vērts. Parasti saka, ka mērķis ir svarīgs, bet ne mazāk svarīgs ir ceļš, kā līdz tam nonāk. Svarīgs ir katrs solis, un to ir jāmāk spert tā, lai gūsti gandarījumu no tā. Esi drosmīgs!

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin