Kad norimušas gada nogales ballītes, izēšanās un kņada, pienācis laiks padomāt par mērķiem un plāniem jaunajam gadam. Ne vienam vien tie sākas ar apņemšanos ēst veselīgāk un dzīvot ilgtspējīgāk. Ikgadējo janvāra akciju “Neapēd zemeslodi”, kas aicina pievērsties augu izcelsmes uzturam, var izmantot kā lielisku pēcsvētku detoksa un jaunu paradumu veidošanas iespēju, stāsta sertificēta uztura speciāliste Lizete Puga.
Pārmērībām – nē, jauniem apvāršņiem – noteikti jā!
“Janvāris parasti ir laiks, kad visi kaut kā sarosās, grib sākt jaunu dzīvi un visu ko mainīt – it sevišķi pēc decembra un gada nogales svētkiem, kad ir tā pavairāk ēsts. Jebkuri ēšanas ierobežojumi vai diēta sniedz iespēju piebremzēt ar pārmērībām un atklāt jaunus apvāršņus. Ikgadējā akcija “Neapēd zemeslodi” aicina ikdienas uzturā iekļaut vairāk augu valsts produktu un dažādot savu ēdienkarti, turklāt tas lieliski sasaucas ar rūpēm par mazāku dabas resursu patēriņu un planētas labsajūtu. Īsi sakot, – vēderam vieglāk, planētai labāk, un vēl tā vērtīgā apziņa, ka esi rūpējies gan par apkārtējo vidi, gan par sevi,” saka sertificēta uztura speciāliste Lizete Puga.
Tas gan nenozīmē, ka dzīvnieku izcelsmes produkti pēkšņi būtu kļuvuši kaitīgi, gluži pretēji – no veselības viedokļa tie cilvēkiem ir jālieto uzturā, bet ar mērenību, priekšroku sniedzot tieši augu valsts produktiem – vismaz 70 % no visa dienā apēstā. Pēc decembra pīrāgiem un cepešiem tas būs veselīgs “restarts” ar daudzām jaunām augu produktu receptēm un garšām, kas ļaus padarīt ikdienas uzturu interesantāku un organismam – izbaudīt sava veida atslodzi.
Atslodze vispārējai dzīves kvalitātei
Jau vairākus gadus piedalīties akcijā “Neapēd zemeslodi” aicina uzņēmumi. Arī “Narvesen” atgādina – veselīgs un pilnvērtīgs uzturs ikdienā ir neatņemama kvalitatīvas dzīves sastāvdaļa, tomēr šādas īpašas akcijas paver iespēju atklāt jaunus garšu apvāršņus, mainīt savus paradumus un sniegt vērtīgu pienesumu vides ilgtspējā.
“Izvēloties ierasto kotleti vai karbonādi, cilvēks burtiskā nozīmē apēd gabaliņu planētas, jo lopkopībai vajag daudz vairāk zemes un ūdens resursu nekā dārzeņu audzēšanai, un dzīvnieku izcelsmes produkti rada lielu oglekļa emisiju. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem vairāk nekā 90 % visa pasaulē izmantotā ūdens ir saistīti ar šo nozari. Tāpēc, ēdot vairāk dārzeņu nekā gaļas, varam ievērojami samazināt savu ietekmi uz vidi. Turklāt apzināta un pārdomāta ēšana, izvēloties produktus, kuros ir mazāk cukura un sāls, vairāk augu valsts alternatīvu, olbaltumvielu jeb proteīna, šķiedrvielu vai papildu atbalsts enerģijai vai imunitātei, kļūst par aizvien populārāku tendenci. “Neapēd zemeslodi” ir īstais laiks, lai šādus vērtīgus ieradumus veidotu arī tie, kuri līdz šim savam uzturam nav pievērsuši uzmanību,” aicina SIA “Reitan Convenience Latvia” (zīmols “Narvesen”) ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka. Lai atvieglotu pircēju izvēles un izceltu videi un veselībai draudzīgus produktus, “Narvesen” tirdzniecības vietās ieviests “Dobes” koncepts, kas ļauj visvērtīgākās izvēles aplūkot vienkopus.
Savukārt sertificēta uztura speciāliste Lizete Puga atgādina – viens pats uzturs, protams, brīnumus darīt nespēj, laba veselība iet rokrokā ar visiem ikdienas paradumiem. Tomēr dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšana nāk par labu sirds un asinsvadu veselībai, jo veicina holesterīna līmeņa samazināšanos, savukārt ilgtermiņā kopā ar pietiekamu šķiedrvielu daudzumu uzlabo gremošanu un samazina aptaukošanās un metabolisko slimību, piemēram, otrā tipa cukura diabēta risku. Šķiedrvielas jeb balastvielas ir saliktie ogļhidrāti, kas atrodami tikai augu izcelsmes produktos – augļos, dārzeņos, graudaugos, riekstos un sēklās.
Arī dārzeņi jāēd prātīgi!
Pats galvenais – jāēd regulāri (3 pamata ēdienreizes un 2–3 uzkodas), daudzveidīgi un ar mēru, atsakoties no pusfabrikātiem un pārstrādātiem produktiem, atgādina Lizete Puga: “Arī augu valsts produktu plauktos ir ļoti daudz pusfabrikātu, tāpēc tas, ka produkts gatavots uz augu bāzes, ne vienmēr nozīmē, ka tas ir veselīgs un vērtīgs. Akcija “Neapēd zemeslodi” vairāk ir par aizdomāšanos, piedomāšanu, laba līdzsvara atrašanu un patiešām vērtīgu augu valsts produktu iekļaušanu savā ēdienkartē, jo vidējais latvietis riekstus, sēklas, pākšaugus ikdienā ēd daudz par maz, bet gaļu un piena produktus – krietni par daudz.”
Atslodzes mēnesis sniedz vairākas priekšrocības, toties garantētu svara kritumu no tā gaidīt nevajadzētu. “Svara pieaugums vai kritums ir ļoti individuāla lieta,” uzsver uztura speciāliste. “Atsakoties no gaļas vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, svars var arī pieaugt, jo var rasties lielāka apetīte. Sāta sajūtu sniedz olbaltumvielas, šķiedrvielas un ūdens, un tie visi ir atrodami augu valsts produktos, tomēr atsevišķos produktos olbaltumvielu ir krietni mazāk nekā gaļā, tāpēc ne vienmēr izdodas sabalansēt uztura šķīvi, un tad izsalkums liek par sevi manīt. Tāpat, ikdienā ievērojot 100 % augu valsts jeb vegānisku uzturu, ir svarīgi rūpēties, lai ilgtermiņā neveidotos vitamīnu un minerālvielu deficīti. Protams, mūsu organisms ir gudrs un viena mēneša vai pāris dienu laikā nekas traks nenotiek, bet gadu laikā tomēr atsevišķi uzturvielu deficīti var rasties.”
Plašāk aicinu skatīt pielikumā.
