Kā Tu nonāci Narvesen?

Inga: Tā noteikti nebija apzināta izvēle. Tas bija pirms 12 gadiem, pēc vidusskolas beigšanas meklēju darbu un uzzināju, ka Narvesen Lucavsalā meklē pārdevēju. Aizgāju uz interviju. Kā tagad atceros, ka vadītāja man toreiz teica – tu jau tālu netiksi, tev būs ļoti grūti. Varbūt tieši tāpēc man ieslēdzās tāda kā spītība pierādīt pretējo. Bet sākumā tiešām bija grūti, darba ļoti daudz, pienākumi – dažādi, turklāt es biju ļoti jauna un vispār nemācēju strādāt ar cilvēkiem.

 

Kāda ir bijusi Tava izaugsme šajā uzņēmumā?

Apmēram pēc pusotra gada tā pati vadītāja, kura teica, ka man nekas nesanāks, redzēja, ka man viss ļoti labi sanāk, es cenšos un sevi pierādu, un uzaicināja kļūt par savu “labo roku” viņas otrā veikalā Mārupē.  Un vēl pēc kāda laika nolēma, ka pati paturēs tikai vienu veikalu, tāpēc man ļāva izvēlēties, kuru gribētu vadīt es. Nolēmu palikt Lucavsalā, kur viss bija zināms un pierasts, pazīstami pastāvīgie klienti. Trīs gadus vadīju veikalu Lucavsalā, tad nāca klāt veikals Lubānas ielā un vēl pēc trim gadiem – arī Olainē.

Tas gan ir interesants stāsts. Es nopirku dzīvokli Olainē, un tur tieši tajā laikā būvēja Hesburger ēku. Neviens īsti nezināja, kas vēl tajā ēkā atradīsies, un es vēl tieši nosmējos – vai nebūtu labi, ja tur iekārtotos Narvesen, tieši pie mājām… Pat pieteicos, ka es labprāt gribētu šo veikalu, ja tāds tur būtu. Man gan toreiz atbildēja, ka tas nav plānots, tomēr pēc laiciņa zvanīja un prasīja – tad tu veikalu gribi? Tā arī sanāca.

 

Vai nav grūti vadīt trīs veikalus?

Neteikšu, ka tas būtu grūti, man visos veikalos ir bijuši ļoti labi, uzticami darbinieki, uz kuriem var paļauties.

 

Kas Tev vislabāk patīk, strādājot Narvesen? 

Nekad nav garlaicīgi! Rutīnā te viennozīmīgi nevar ieslīgt. It kā es katru dienu braucu uz vienām un tām pašām vietām, taču katra diena ir citāda, klienti ir dažādi. Protams, nāk pastāvīgie klienti, bet ienāk arī jauni, ar viņiem jāparunājas, lai viņi arī rīt atbrauktu.

 

Kāds ir Tavs mīļākais pienākums ikdienas darbā, kuru dienas notikumu gaidāt ar nepacietību?

Ieslēgt kafijas aparātu un uztaisīt pirmo krūzi kafijas! Bez tā diena nevar sākties.

 

Kura no uzņēmuma vērtībām Tev ir vistuvākā un sagādā vislielāko gandarījumu?

Strādājam ar prieku un ar peļņu – jo pēc tā jau mēs visi tiecamies!

 

Vai darbs Narvesen ir mainījis arī kādu no Taviem agrākajiem uzskatiem un pieņēmumiem – par pārdevēja darbu, saskarsmi ar klientiem, uzņēmuma vērtībām, jebko citu?

Sākot šeit strādāt, izrādījās, ka man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem! Sākumā likās, ka to es nevarēšu, bet tad sapratu, ka cilvēks var visu. Man arī tagad divas meitenes, pārdevējas, mācās un uztraucas, ka nevarēs tikt ar visu galā – bet, paskat, pēc divām nostrādātām maiņām jau viss sanāk! Cilvēks, ko aizvakar pirmoreiz redzēju, šodien jau mierīgi uztaisa hotdogu. Darbs iemāca, ka vari visu.

 

Kādas, tavuprāt, ir svarīgākās īpašības šajā darbā?

Sapratne vienam pret otru, pret klientiem. Ir jābūt saprotošam, pat ja kāds ienāk veikalā nelabā omā, tas ir jāpārlaiž ar cieņu un laipnību.

 

Kurš ir Tavs mīļākais Narvesen produkts?

Lielais burgers ar liellopa gaļu! Tiešām ļoti garšīgs. Kad man lūdz kaut ko ieteikt, vienmēr iesaku liellopa burgeru – mums noteikti būs vislabākie pārdošanas rādītāji (smejas).

 

Kādi ir Tavi vaļasprieki un aizraušanās no darba brīvajā laikā? Par ko interesējaties, kas Tevi iepriecina?

Man ir suns! Ļoti patīk iet ar viņu garās pastaigās. Pat ja atbraucu mājās pusnaktī, eju ar suni uz stundu ārā. Viņš jau ir pielāgojies manam dienas ritmam, atpazīst mašīnas signālu un jau gaida pie durvīm, jo zina, ka tūlīt iesim ārā.

 

Ko Tu novēlētu saviem potenciālajiem nākotnes kolēģiem, kuri vēl tikai domā par darbu Narvesen?

Nebaidīties, iet un darīt. Ir bijušas situācijas, ka franšīzes ņēmējs ir nevis veikala vadītājs, bet dara visu. Ir jāsaprot, ka veikals nenesīs peļņu ar vienu pārdevēju, kamēr tu pats tēlosi bosu kabinetā. Ir jābūt kopā ar savu komandu un jāprot darīt visus darbus.