Iestājoties vēsam laikam, daudzi meklē siltumu un uzmundrinājumu siltā zupā un karstos dzērienos. Kaut arī sabiedrībā valda dažādi mīti par pārtikas produktu spēju paaugstināt cilvēka ķermeņa temperatūru, zinātnieki ir pierādījuši, ka dažiem produktiem tas patiešām ir pa spēkam. Vai kafija spēj sasildīt – stāsta “Narvesen kafijas kluba” eksperte Edīte Vimba.

Placebo efekts

“Kaut arī karstie dzērieni būtiski neietekmē mūsu iekšējo ķermeņa temperatūru, tiem ir vairāki ļoti svarīgi mērķi. Piemēram, auksti pirksti, kas pieskaras siltai kafijas krūzītei vai ūdens pudelei, nedaudz virspusēji sasilst. Kafija un citi karstie dzērieni ir efektīvs veids, kā dot ķermenim dažas kalorijas, kuras sadedzināt, un tieši šajā procesā ķermenis pats sevi silda. Visbeidzot, kafijai ir brīnišķīga psiholoģiska ietekme, kas liek justies daudz laimīgākam – nekad nenovērtējiet par zemu to, cik būtiska ir emocionālā labsajūta!” atgādina Edīte Vimba.

Profesors Rons Eklss, Kārdifas universitātes Saaukstēšanās centra direktors, savu darbu ir veltījis zinātniski pamatotai cīņai pret saaukstēšanos un pētījis, kā karstie dzērieni ietekmē saaukstējušos cilvēku pašsajūtu. Vienā no saviem eksperimentiem viņš saslimušajiem pasniedza karstu vai istabas temperatūras ābolu un upeņu dzērienu. Pārsteidzoši izrādījās tas, cik efektīva bija šāda “ārstēšana”: abi dzērieni – gan karstais, gan remdenais – lika slimniekiem justies labāk, tomēr karstais dzēriens bija daudz iedarbīgāks.

Pētījumā secināts, ka karstais dzēriens nodrošināja “tūlītēju un ilgstošu” atvieglojumu, mazinot klepu, šķavas, iesnas, kakla sāpes, drebuļus un nogurumu. Pētījuma dalībnieki ziņoja, ka ir vieglāk elpot, kaut arī objektīvie mērījumi, ko veica Eklsa komanda, atklāja, ka izmaiņu nav.

Ja ar siltu dzērienu rokās – tātad dāsns cilvēks

Ja ne fiziska ķermeņa temperatūras paaugstināšana, tad sirdis atkausējošs efekts kafijai gan piemīt, un tas ir pierādīts. Kā izrādās, pirmo iespaidu par cilvēka raksturu var ietekmēt kaut kas tik vienkāršs kā rokās turētā dzēriena temperatūra. Jeilas universitātes psihologi pētījumos pierādījuši: cilvēki apkārtējos uzskata par dāsnākiem un gādīgākiem, ja tie tikko turējuši rokās siltu kafijas tasi, bet šis iespaids ir vājāks, ja rokās bijusi ledus kafija. Tā pat arī secināts, ka cilvēki drīzāk ir gatavi dot kaut ko citiem, ja tikko rokās turējuši kaut ko siltu, un labprātāk paņemtu kaut ko sev, ja rokās ir kaut kas auksts.

“Fiziskais siltums var likt mums redzēt citus kā emocionāli siltākus cilvēkus un arī pašiem justies dāsnākiem un laipnākiem. Mums visiem normāla ķermeņa temperatūra ir 36,6, tāpēc tādas īpašības kā cilvēka “siltums” vai “vēsums” ir tieši saistītas ar emocionālo stāvokli un uztveri. Ne velti mēdz teikt, ka tase labas kafijas kausē ledu, – ne tikai nosalušos pirkstos, bet arī sarunās un kopīgos mirkļos,” saka Edīte Vimba.

Možs gars – možs arī ķermenis

Lai gan kafija palīdz sasildīties, dzēriena temperatūra var nebūt galvenais faktors. Kafija satur daudz kofeīna, kas stimulē vielmaiņu, mudinot ķermeni sadedzināt degvielu. Dažādu zinātnieku pētījumi apliecinājuši, ka kofeīns ir saistīts arī ar ietekmi uz garastāvokli un reakcijas laiku. Atkārtota 75 mg kofeīna (jeb vienas tases kafijas) uzņemšana ik pēc četrām stundām veicina ilgstošu garastāvokļa uzlabošanos, īpaši cilvēkiem, kuri jūtas noguruši. Korejiešu un japāņu zinātnieki pat apgalvo, ka kofeīnu saturošu dzērienu lietošana var palīdzēt mazināt depresijas simptomus. Tiesa, pārāk liela kofeīna deva var izraisīt nevēlamu efektu – trauksmi, nervozitāti un miega traucējumus.

“Te ir vietā teiciens – viss ir labs ar mēru. Ja kafijas dzeršanu no sirds izbaudām un ļaujam tai iedarboties, uzmundrinošo efektu jutīsim arī no dažiem malkiem. Bet, ja jūtamies enerģiski un moži, arī aukstums nebiedē,” rezumē Edīte Vimba.