10 gadi Latvijas iedzīvotāju virtuvē – toreiz un tagad

15. Novembris, 2016
10 gadi Latvijas iedzīvotāju virtuvē – toreiz un tagad

Laikam ejot, mainās modes tendences, un līdzīgi mainās arī iedzīvotāju ēdienu izvēle. Vēl pirms 10 gadiem iedzīvotāju ēšanas paradumi bija pavisam citādāki – gan garšas, gan produkti, gan receptes bija citas, atzīst Restorānu servisa skolas vadītājs un pavārs Māris Astičs. Turklāt mainās ne vien iedzīvotāju dzīves stils par labu veselīgajam, bet arī garšu un produktu izvēle.

Jauni atklājumi virtuvē

Kopumā Latvijas virtuvi un to, kādus ēdienus ikdienā gatavojam, ietekmēja krievu un vācu virtuves. No tām savā ēdienkartē esam iekļāvuši tādus pazīstamus ēdienus kā zupas, sālītu spēki un siļķi. Tomēr mūsdienās cilvēki, arvien jaunu garšu meklējumos, savā ēdienkartē iekļauj arī asus Āzijas un meksikāņu ēdienus. Vēl pirms 10 – 15 gadiem to bija grūti iztēloties, jo produktu izvēle nebija tik liela un dažas sastāvdaļas, ko šodien maltītes pagatavošanai izmantojam ik dienu, tika uzskatītas pat par ekskluzīvām.

“Piemēram, agrāk gandrīz vienīgie pieejamie salāti bija aisberg, ko visbiežāk arī izmantoja dažādu salātu pagatavošanā. Mūsdienās pavāri izmanto vairāk nekā 50 dažādu salātu šķirnes, piemēram, kressalātus, lapu salātus un dažādas diedzētas sēklas. Turklāt lielākā daļa no tiem ir Latvijā audzēti. Kopumā pēdējo 10 - 15 gadu laikā novērojama tendence, ka iedzīvotāji ārzemēs ražotu un audzētu produktu vietā izvēlas pašmāju labumus,” stāsta Māris Astičs. Latviešu virtuve ir pazīstama ar tādiem iecienītiem un tradicionāliem ēdieniem kā šķovēti kāposti, karbonādes, kartupeļi un treknas mērces. Tomēr pēdējo gadu tendences norāda uz to, ka smagos ēdienu cilvēki labprāt nomaina uz vieglākām alternatīvām, piemēram, salātiem, vai atsakās no miltu izmantošanas mērču pagatavošanā. Arvien lielāku popularitāti iemanto arī svaigie ēdieni, kas tiek pagatavoti bez termiskās apstrādes, piemēram, tartars vai karpačo.

Šodien lielāku uzmanību iedzīvotāji pievērš ne vien ēdiena saturam un kvalitātei, bet arī tam, vai ēdienam ir stāsts. “Vienā pasākumā esmu saticis pensionāri, kas stāvēja garā rindā pēc svaigi ceptām pankūkām, ko tur pat uz vietas cepa Mārtiņš Rītiņš. Vienas cena bija ap 5 eiro, kas ir liela cena plānai pankūkai. Jautājot, kāpēc viņa stāv rindā un vai var atļauties tādu dārgu našķi, viņa atbildēja, ka reizīti jau var, turklāt tā tak ir pankūka no paša Rītiņa. Vienmēr atcero šo stāstu ar smaidu, tas liek atcerēties, ka, lai cilvēks gribētu nobaudīt Tavu ēdienu, tam jābūt ne vien kvalitatīvam, bet ar rozīnīti,” atminas Māris.

Dzīves stils veicina ēšanas paradumu maiņu

Māris norāda, ka pēdējos gados novēroja restorānu kultūras un līdzņemamo maltīšu attīstība, ko veicina steidzīgais dzīves ritms vai nevēlēšanās tērēt laiku maltītes gatavošanai. Ietaupīto laiku cilvēki labprātāk velta sarunām vienam ar otru. “Pēdējos pāris gadus novērojama pieaugoša iedzīvotāju interese par līdzņemamo pārtiku, turklāt ir mainījušās arī garšas izvēles. Piemēram, vēl pirms pieciem gadiem Narvesen pircēji vairāk interesējās par klasiskām un gadu desmitiem pārbaudītām izvēlēm, piemēriem, salātiem, kuru pagatavošanā ir izmantota majonēze, - rasolu vai krabju salātiem. Mūsdienās cilvēki arvien biežāk izvēlas salātus ar mērcītēm, kas tiek gatavotas uz eļļas bāzes. Tāpat arī, izvēloties karstmaizes vai sviestmaizes, iedzīvotāji labprāt izvēlas tās, kurās ir produkti, kas vēl pirms dažiem gadiem vēl nebija plaši pazīstami, piemēram, mozarella siers vai saulainās Spānijas prošutto. Līdzņemamo maltīšu segments attīstās līdz ar to, kā iedzīvotāji iepazīst jaunus produktus un garšas,” komentē Linda Sietiņa, Narvesen Baltija mārketinga daļas vadītāja.

 

Papildu informācijai:

Juliana Maniševa

Narvesen sabiedrisko attiecību konsultante

Mob.: +371 29784612

E-pasts: juliana@deepwhite.lv

Saņem Narvesen jaunumus savā e-pastā