Līdzi ņemamās kafijas krūzītes – ko tu par tām zini?

17. Novembris, 2017

Kafija līdzi ņemamā krūzītē pa ceļam uz darbu vai pusdienu pārtraukumā ir viena no mazajām dzīves baudām. Mēs baudām ne vien pašu dzērienu, bet arī skaistu, gaumīgu un asprātīgu tā iepakojumu. Un, ja vien iespējams, vislabāk izvēlēties līdzi ņemamo krūzīti, kuras ražošana un lietošana atstāj mazāko ietekmi uz vidi.

Uzņēmums Narvesen gada nogalē svinēs 20. gadu jubileju Latvijā, un nupat tas laidis klajā savu īpašo XL izmēra krūzīti ar zelta mirdzumu, kas veltīta Latvijas simtgadei – tā piepulcējusies jau iepriekš radīto dizaina krūzīšu kolekcijai. Apzinoties, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas savu ikdienas līdzņemamo kafiju iegādāties tieši kādā no Narvesen tirdzniecības vietām, uzņēmums aktualizē jautājumu – kāpēc svarīgi pievērst uzmanību ne tikai dzērienam, bet arī krūzei, kurā tas ieliets?

 

Stāsts par estētiku un vidi

 

“Ražojot līdzi ņemamās kafijas krūzītes, allaž domājam par diviem aspektiem: vizuāli estētisko un videi draudzīgo. Mēs esam par to, lai padarītu steidzīgo pilsētnieku ikdienu kaut mazliet krāsaināku un jaukāku – tāpēc uzmanību pievēršam ne tikai pašas kafijas kvalitātei, bet arī tam, lai, paņemot rokās krūzīti aromātiskas kafijas, cilvēki šo mirkli pa īstam izbaudītu. Vai tas ir mūzikas festivāls Positivus, vai Latvijas dzimšanas diena, Ziemassvētki vai citi dzīvē nozīmīgi brīži – mēs svinam šos brīžus kopā ar cilvēkiem, radot pieskaņota dizaina krūzes gan svētkiem, gan ikdienai”, skaidro Narvesen mārketinga vadītāja Linda Sietiņa. Piebilstot, ka mūsdienās arī otrs – vides aspekts ir ļoti būtisks.

“Ne velti šogad Latvijas zaļāko zīmolu TOP ieguvām 3. vietu nominācijā Straujāk zaļojošais zīmols. Esam novērojuši, ka arī daudzi mūsu klienti cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus. Šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties ar līdzi paņemtu maisiņu vai auto vietā izvēlas riteni. Arī mēs kā uzņēmums dzīvojam pēc līdzīgiem principiem – Piemēram, pasūtam krūzītes, kas 95% sastāv no atjaunojamajiem un dabā viegli pārstrādājamajiem materiāliem, jo mums ir svarīgi, lai ietekme uz vidi ir pēc iespējas draudzīgāka. Un īpaši priecājamies par klientiem, kas nākt uz Narvesen veikaliem ar savām termokrūzēm,” komnetē Linda Sietiņa.

 

Krūzītes ceļš no meža līdz kafijai

 

  • Būtiski, ka Narvesen krūzīte neceļo pie mums no tālām Āzijas valstīm, bet tiek ražota Somijā, Huhtamaki rūpnīcā, un tas nozīmē īsāku ceļu, mazāku ogļskābās gāzes emisiju un līdz ar to – arī mazāku kaitējumu dabai.

 

  • Papīrs tiek ražots no Somijas kokiem, kas auguši ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos. Uzņēmums Stora Enso koksni pārvērš papīrā, pievienojot nelielu slānīti īpašas plastmasas (PE), kas dabā spēj sadalīties. Šis slānītis ir būtisks, lai papīrs nesamirktu un kafija nesāktu sūkties cauri. Skaitļos tas ir tā – 96% koksnes un 4% īpašā PE materiāla.

 

  • Papīrs nonāk Huhtamaki rūpnīcā, kur krūzīšu veidošanas process ir pilnībā automatizēts. Taču ik pa 30 minūtēm tiek veikta kvalitātes pārbaude – paņemtas un testētas nejauši izvēlētas krūzītes, lai pārliecinātos, ka tās ideāli atbilst visiem nepieciešamajiem parametriem.

 

  • Ja vīna garšu būtiski iespaido trauks, kādā tas ieliets, tad kafijai tā gluži nav, tomēr ražotnē ir rūpīgi piestrādāts pie tā, lai krūzītēm nodrošinātu garšas neitralitāti.

 

  • Šobrīd vēl krūzīšu vāciņi tiek ražoti no plastmasas, taču Huhtamaki rūpnīcā tiek veikti sagatavošanās darbi, lai jau drīzā nākotnē laistu klajā jauna tipa vāciņus no dabiskas šķiedras, kas vidē sadalās un var tikt pārstrādāta.

 

  • Interesanti, ka tieši Narvesen Latvijas simtgadei radītās krūzītes ir viens no interesantākajiem projektiem, pie kā Huhtamaki rūpnīca strādājusi – tā ir pirmās reize rūpnīcas pieredzē, kad krūzīšu apdrukā tiek izmantots tik daudz metāliskas zelta krāsas, tāpēc bija jāveic daudz dažādi testi. Tā kā viss notiek dabai maksimāli draudzīgi, rūpnīcai bija izaicinājums to nodrukāt uz matētā papīra tā, lai zelts nezaudētu mirdzumu.

 

 

 

 

 
Saņem Narvesen jaunumus savā e-pastā